Likumdošana
Vardarbības un seksuālās uzmākšanās gadījumi Eiropā pēdējo gadu laikā ir izraisījuši vērā ņemamu un arvien pieaugošu interesi. Tomēr Eiropas valstu ietvaros pastāv būtiskas atšķirības starp izpratni un problēmas atzīšanu
Situācija Eiropā saistībā ar vardarbību darba vietā ir ļoti daudzveidīga un mainās nepārtraukti. Eiropas ietvaros ir izveidots plašs šo problēmu regulējošu instrumentu spektrs. Dažās valstīs pastāv īpaša likumdošana problēmas risināšanai, citur par pietiekami apmierinošiem tiek uzskatīts krimināllikums, civillikums, veselības un drošības likumdošana. Savukārt dažās Eiropas valstīs ar šo vardarbību pret sievieti cīnās, ieviešot ar likumdošanu nesaistītus pasākumus, piemēram rīcības likumus, noteikumus un kolektīvos līgumus, kamēr citās valstīs sperti tikai pirmie soļi, lai cīnītos pret vardarbību darba vietās.
Eiropas
direktīvas
Jaunais EK Līguma, kura pamatā ir Amsterdamas Līgums, 13. pants, atļauj Padomei veikt atbilstošas darbības cīņai ar diskrimināciju dzimuma, rases piederības vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai uzskatu, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ. 13. panta izpratnē tika 2000. un 2002. gadā tika pieņemtas divas direktīvas attiecībā uz seksuālo uzmākšanos un rasu diskrimināciju:
-
Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada jūnijs) ievieš vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu starp personām, neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes; un
-
2002. jūnija Direktīva, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem nodarbinātības, arodapmācības un mācību, kā arī darba apstākļu jomās.
Šīs direktīvas ietver jaunas rasisma un seksuālās uzmākšanās definīcijas, kas piemērojama visā Eiropā, sniedz norādījumus efektīvai likumu un sankciju ieviešanai un skaidri nosaka ES dalībvalstu atbildību iestādes vai iestāžu pilnvarošanā, lai veicinātu direktīvu īstenošanu. Kamēr pirmā direktīva attiecas uz visa veida rasu diskrimināciju, otrā īpaši uzsver seksuālo uzmākšanos darba vietā. Tieši uz šo jomu jau daudzus gadus savus pūliņus koncentrējušas ES institūcijas.
Lai uzzinātu vairāk par atbilstošo likumdošanu Austrijā, Kiprā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovēnijā un Spānijā, klikšķiniet šeit:.